Atklāta vēstule manai ģimenei

Es esmu alkoholiķis. Man vajadzīga palīdzība. Neļauj man Tev melot. Nepieņem melus par patiesību, jo tad Tu atbalsti mani manos melos. Patiesība var būt sāpīga, bet ej uz to.

Nepieļauj, ka es Tevi apmānu. Tas man tikai iemācītu izvairīties no atbildības un vienlaicīgi es vairs Tevi nerespektētu.

Neļauj man Tevi izmantot vai gūt priekšrocības caur Tevi. Ja Tu to atļauj, Tu kļūsti līdzvainīga manā tieksmē izvairīties no atbildības.

Nepamāci mani, nemoralizē, nelamā mani, neuzslavē, nevaino un neargumentē ar mani, kad es esmu pilnā. Neizlej manu šņabi. Tu varbūt jūties labāk, bet situācija kļūs tikai sliktāka.

Nepieņem manus solījumus. Tas ir tikai veids, kā es atlieku sāpes uz vēlāku laiku. Nemaini vienošanos. Ja vienošanās ir panākta, turies pie tās.

Nezaudē savaldību manis dēļ, tas izposta Tevi un katru iespēju man palīdzēt.

Neļauj, ka nemiers par mums, kuru Tu jūti, vedina Tevi darīt to, kas man pašam sev jādara.

Neizlīdzini un nelikvidē manas dzeršanas sekas. Tās mazina krīzi un pastiprina slimību.

Un galvenokārt, nebēdz no īstenības, kā es to daru. Alkoholisms – mana slimība pastiprinās, ja es turpinu dzert. Sāc tagad mācīties, saprast un sastādīt plānus savai atveseļošanai. Man vajadzīga palīdzība, es nevaru palīdzēt pats sev.

Es ienīstu pats sevi, bet mīlu Tevi. Neko nedarīt ir sliktākais, ko Tu mūsu labā vari darīt.


Mīļā, palīdzi man!

Tavs alkoholiķis

Atbilde uz kāda alkoholiķa atklāto vēstuli

Es esmu Tava sieva – alkoholiķa sieva. Arī man nepieciešama palīdzība. Palīdzība, lai saprastu Tevi – alkoholslimo. Palīdzība, lai mūsu bērni varētu uzaugt drošībā un būtu laimīgi.

Nav manos spēkos panākt, lai Tu runātu patiesību. Sevi es aizsargāju tādējādi, ka neticu Tev un paļaujos tikai un vienīgi uz sevi. Lūdzu, nedusmojies uz mani, ja arī kādreiz neesmu noticējusi Tevis patiesi teiktajam – uzticība jau atgūstama tikai palēnām un tai jābūt balstītai uz stingriem pamatiem.

Nemanāmi, vienīgais cilvēks, kuru Tu apved ap stūri – esi Tu pats. Es parasti jau esmu gabaliņu tālāk. Dzīve mūsu alkoholslimajā ģimenē mani ir padarījusi par tik slīpētu taktiķi, kāda Tev pat sapņos nerādās. Un pie tam manu prātu neaptumšo alkohols.

Nevaino mani nepatikšanās, kurās Tu iekulies kopš tā laika, kad sāku mēģināt nebalstīt Tavu iedomu pasauli, lai atdotu Tev atpakaļ Tavas problēmas un Tavu atbildību par savu dzīvi. Nedusmojies, lūdzu, ja es ilgāk nevēlos palikt uz lejupvedoša pašiznīcināšanas ceļa, pa kuru, acīmredzot, Tev jāiet. Nav tā, ka Tu man nozīmē mazāk, taču manas pašas garīgās veselības un Tavas labklājības labā man jāatbrīvojas no šīs problēmas.

Neizmanto to, ka mani vairs tik ātri nevari sadusmot. Arī es esmu tikai cilvēks un mans pacietības mērs, lai arī kļuvis lielāks, tomēr ir ļoti niecīgs.

Tici man, kad saku Tev, ka mana īstā vēlēšanās ir pašai atbrīvoties no šīs slimības iedarbības. Es cīnos par savu garīgo veselību un savām mūžsenajām tiesībām dzīvot kā patstāvīgam cilvēkam.

Lūdzu, nepazudini manus centienus veidot dzīvi, ar saviem pārmetumiem par to, ka mana rīcība novedusi …līdz krīzei. Mīlot man sevi jāatbrīvo no Tavām problēmām, lai varētu izdzīvot.

Es Tevi mīlu. Es esmu Tava sieva. Tava vistuvākā sabiedrotā. Tava labākā draudzene. Kopīgi un ar Dieva palīdzību mēs to varam veikt!

Tava sieva


Uz augšu