Cienījamie, profesionāļi!

Kalpošana Al-Anon sadraudzībā balstās uz brīvprātības principiem, kur katrs no Al-Anon dalībniekiem ziedo savu laiku un resursus pēc savām spējām. Daudzi AlAnon grupu dalībnieki sadarbojas ar profesionāļiem vēsts nešanā tiem, kuri vēl cieš!

Šobrīd visa nepieciešamā informācija profesionāļiem - mediķiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem un visiem tiem, kuri strādā ar atkarīgajiem un viņu ģimenēm, ir pieejama tikai angļu valodā Al-Anon Vispasaules sadraudzības mājas lapā www.al-anon.org

Al-Anon laikraksts angļu valodā Al-Anon Faces Alcoholism


Pauls Oligers, M.D.

“Dakter, vai esat pamēģinājis Al-Anon?”

Šī ārsta raksts, kas publicēts medicīnas žurnālā ASV,
rāda vairāku pacientu simptomus, kurus ietekmējis alkoholisms ģimenē,
un kā šādos gadījumos var palīdzēt Al-Anon.


Lūk, trīs tipiski gadījumi, ar kuriem esmu sastapies savā ārsta praksē:

Sendija B. 31-gadīga pievilcīga blondīne, mājsaimniece, trīs bērnu māmiņa, realizācijas nodaļas vadītāja vietniece kādā inženierkompānijā, sūdzas par “nerviem”, pastāvīgu nogurumu, nelabu dūšu, galvassāpēm. “Man sākas spēcīgas kuņģa sāpes, kad es dodos pēc darba mājup, vaicājot sev, vai viņš atkal būs dzēris. ”Viņa ir apmeklējusi vairākus ārstus, ģimenes konsultāciju, arī mācītāju un ne reizi vien saņēmusi padomu pamest vīru, bet, tā kā viņa ir ticīgs cilvēks, nav varējusi pieņemt domu par laulības šķiršanu. Visas medicīniskās analīzes un apskates neko nav uzrādījušas.

Nensija N. 40-gadīga medmāsas palīdze, slimo ar asu strutojošu bronhītu un viņai ir ribas plīsums, kas radies no klepus. Sver 284 mārciņas. Sāk raudāt, ja piemin svaru. Nespēj runāt par personīgām problēmām. Galu galā atzīstas, ka baidās no vīra dusmām, ja tas uzzinās, ka viņa ir izstāstījusi par vīra tieksmi pēc alkohola, kā cenšas atbalstīt vīru, kad viņš dzer, un kā viņi abi ir norobežojušies no jebkādiem kontaktiem ar radiem un draugiem.

Šērlija B. 28-gadīga pievilcīga mājsaimniece, viena bērna māmiņa, žēlojas un sūdzas par hronisku nervu spriedzi jau no tā laika, “kad kā bērns pārslimoju poliomielītu”. Viņai mēdz būt regulāri kuņģa darbības traucējumi, barības nesagremošana un viņa var visu nakti nostaigāt no viena istabas stūra uz otru, jo 6 mēnešus cieš periodiskas vēdersāpes. Bārija klizma un irigoskopija neko neuzrāda.

Kādu diagnozi jūs noteiktu? Vai psiholoģiska vēdera un zarnu trakta reakcija? Un kādu ārstēšanu ieteiktu? Trankvilizatorus un zāles, kas uzlabo garastāvokli?

Bet vai esat kādreiz šādus pacientus nosūtījuši uz Al-Anon, kur tā vietā, lai sevi piebāztu ar tabletēm un visā vainotu vīru, sievietes varētu iemācīties, kā sakārtot savu dzīvi un būt laimīgām, neņemot vērā vīra alkoholismu un negaidot, pārtrauks viņš dzert vai nē. Al-Anon grupas sastāv no alkoholiķu dzīvesbiedriem, citiem viņu tuviniekiem un draugiem.

Uz augšu

Lūk, vēl pāris piemēru:

  1. Mērija S.
  2. Džeks A.

Mērija S. 29-gadīga mājsaimniece, sver 103 mārciņas, jau vairākus gadus cieš no vēdersāpēm, kas pēdējā pusotra gada laikā pastiprinājušās un apvienojušās ar pastāvīgu bada sajūtu un nespēju pilnā apjomā uzņemt barību, jo grūti to norīt, sāpes izstaro no pakrūtes uz ribu loku. Pirmoreiz ar šiem simptomiem viņa tika ievietota slimnīcā jau 19 gadu vecumā, bet nekāda diagnoze netika noteikta ne toreiz, ne tagad. Viņa atzīst, ka vēlas, lai viss būtu kārtībā. Un sāk raudāt, stāstot par savu tēvu alkoholiķi, no kura māte ir šķīrusies, un ka “viņai kauns par visu to”.

Džeks A. 56-gadīgs ebrejs, viegli uzbudināms, komivojažieris, bezdarbnieks no laika, kad tika pārdota kompānija, kurā viņš agrāk strādāja. Nevar nekur atrast darbu, sver 220 mārciņas, divreiz bijis hospitalizēts asiņojošas čūlas dēļ, briesmīgu priekšnojautu pilns, iebiedēts, jūtas pazudis, nezina, ko darīt. Ģimenē ķildas, māsa – alkoholiķe, audžumeita precējusies ar alkoholiķi.

Šajos divos gadījumos pacienta slimības simptomus nerada kopdzīve ar alkoholiķi, tomēr abiem ir grūtības - viņi nespēj izjust apmierinājumu un garīgu līdzsvaru. Abiem ir radinieki-alkoholiķi, tāpēc bija pamats viņus sūtīt uz Al-Anon. Pieņemot Al-Anon filozofiju un principus, viņi atguva dvēseles mieru un labu veselību.

Pirmajos trīs gadījumos pacientes jau pēc dažām Al-Anon sapulcēm kļuva daudz mierīgākas un līdzsvarotākas, saprotot, ka viņas nav nedz alkoholisma cēlonis, nedz ārstēšanas līdzeklis. Tur viņas uzzināja, ka alkoholisms ir slimība, t.i., piespiedu stāvoklis, nevis morāls netikums un to nevar kontrolēt ar gribasspēku. Alkoholiķa slimība ir divpusēja – tā reizē ir fiziska alerģija un garīga apmātība. To var apturēt, bet nevar izārstēt. Šai ziņā tā ir līdzīga diabētam vai tuberkulozei. Tikai pilnīgi atturoties no jebkāda alkohola – gan spirtotos dzērienos, gan zālēs – var apturēt šīs slimības attīstību. Mēs nevaram novērst alkoholiķa dzeršanu, tāpat kā nevaram apturēt tuberkulozes slimnieka klepu. Ne ārsts, ne mācītājs, ne ģimene – neviens nevar to izdarīt. Pārmērīga dzeršana nenozīmē, ka alkoholiķis nemīl savu ģimeni. Te runa ir par slimību, nevis par mīlestību. Alkoholiķis ir zaudējis spēju izvēlēties, ja tas skar dzeršanu. Pat zināšana par to, kas notiks, viņu neattur, paceļot pirmo glāzīti. Tas ir “neprāts”, ko piemin, kad runā par šo slimību. Tikai pilnībā saprotot un pieņemot faktu, ka alkoholisms ir slimība, - gan garīga, gan fiziska – un ka mēs esam bezspēcīgi tās priekšā, mēs esam gatavi mācīties, kā labāk dzīvot savu dzīvi.

Al-Anon apgalvo: ”Kaut arī vairums no mums zina, ka alkoholisms ir slimība, pavisam nedaudzi atzīst, ka tā ir “ģimenes slimība”, kas emocionāli, garīgi un dažreiz arī fiziski iespaido 3-4 alkoholiķa ģimenes locekļus.”Al-Anon pārliecina mūs par to, ka nav tāda stāvokļa, kas būtu tik grūts, un nav tādas nelaimes, kas būtu tik liela, ka to nebūtu iespējams pārvarēt. Kad beidzot saprotam, ka alkoholisms ir slimība, un atzīstam, ka esam bezspēcīgi tā priekšā tāpat kā esam bezspēcīgi citu cilvēku priekšā, mēs esam gatavi darīt kaut ko derīgu un konstruktīvu paši savā dzīvē. Tikai tā mēs varam palīdzēt arī citiem. Bez garīgās palīdzības un esot pastāvīgi kopā ar savu nelaimi, dzērājs vairumam no mums ir neizturams. Mēs kļūstam nervozi, sašutuši, dusmīgi. Mūsu domas kļūst juceklīgas un perspektīva izkropļojas. Palīdzēt var attieksmes maiņa, un tā bieži ir labais spēks, kas galu galā rosina alkoholiķi griezties pēc palīdzības.

Kā vajadzētu izturēties pret alkoholiķi? Iepriekš pieminētie pacienti Al-Anon iemācījās dažus “NE”, piemēram,

Dzīvojot kopā (vai arī atsevišķi), Al-Anon biedrs mācās domās atdalīties no alkoholiķa kā sava neapmierinātības cēloņa, ciešāk ieskatīties sevī un pajautāt: “Kā es varu sev palīdzēt?” Tad viņš atrod, ar ko nodarboties, un sāk dzīvot pēc Al-Anon 12 soļu programmas principiem, kas skan:

  1. Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi alkohola priekšā un ka mūsu dzīve ir kļuvusi nevadāma.
  2. Pārliecinājāmies, ka tikai par mums augstāks spēks var atdot mums veselo saprātu.
  3. Nolēmām uzticēt savu dzīvi un gribu Dievam, kā mēs Viņu sapratām.
  4. Veicām dziļu un bezbailīgu sevis morālo inventarizāciju.
  5. Atzināmies Dieva, sevis un kāda līdzcilvēka priekšā visos savos trūkumos.
  6. Bijām pilnīgi gatavi, lai Dievs mūs atbrīvo no visiem mūsu trūkumiem.
  7. Pazemīgi lūdzām Viņu atbrīvot mūs no mūsu trūkumiem.
  8. Sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem bijām nodarījuši pāri, un vēlējāmies atlīdzināt viņiem visiem.
  9. Atlīdzinājām šiem cilvēkiem, cik vien iespējams, izņemot gadījumus, kad tas varēja kaitēt viņiem vai citiem.
  10. Turpinājām pašanalīzi un atzinām, kad bijām kļūdījušies.
  11. Centāmies ar lūgšanām un pārdomām pilnveidot savu saskarsmi ar Dievu, kā mēs Viņu sapratām, un lūdzām tikai spēju izprast Viņa gribu un spēku to izpildīt.
  12. Sasnieguši garīgo atmodu, ko deva šie soļi, mēs centāmies nest šo vēsti citiem un izmantot šos principus visā dzīvē.

Vēl ātrāk, iespējams, viņi uzzinās, kā “dzīvot tikai šodien”, “neraizēties un paļauties uz Dievu”, kā ”dzīvot pašam un ļaut dzīvot citiem”, darīt visu “soli pa solim” un “nesarežģīt”.

Šie soļi un lozungi, kā arī vēl citi ir Anonīmo Alkoholiķu (AA) programmas pamats, un daudzi AA biedri ir uzmeklējuši šo organizāciju tieši tādēļ, ka viņu dzīvesbiedri vispirms sev ir atklājuši Al-Anon. Bobs T. piezvanīja uz AA nākošajā rītā pēc sievas atgriešanās no pirmās Al-Anon sapulces, un no tā brīža viņš vairs nedzer. Daudz traumētu laulību ir pārvērtušās brīnišķīgās attiecībās, kad alkoholiķis sāka ievērot AA principus, bet viņa sieva praktizēja tos pašus principus Al-Anon.

Es kā ārsts esmu ārkārtīgi pateicīgs par iespēju piedzīvot kaut dažus no šiem AA/Al-Anon brīnumiem. Tie ir iedarbīgāki par psihiatra apmeklējumu vai tablešu dzeršanu. Pat tad, ja jums vienaldzīga alkoholiķu un viņu laulāto ārstēšana, pamēģiniet šo metodi – nedodiet viņiem tabletes, bet uzstājiet, lai viņi dodas uz AA vai Al-Anon. Katrā ziņā jūs no šīs problēmas būsit atbrīvojies: vai nu viņi paklausīs, aizies, kur sūtījāt, un izveseļosies, vai arī uzmeklēs citu ārstu, kam patiks “pa tukšo” izrakstīt tabletes. Varbūt kādreiz tomēr apniks dzert zāles, viņi atcerēsies jūsu padomu, aizies un – izveseļosies.

Izmēģiniet un jums iepatiksies!

Uz augšu