Atbildība par bērnu labklājību

No brošūras” Kā es varu palīdzēt saviem bērniem?”


Šīs lapas saturs:

Ir grūti iedomāties mātes vai tēva sarežģīto dzīves situāciju, ja partneris ir piespiedu dzērājs. Dzērājas sievietes vīram jārūpējas, lai bērni būtu drošībā, kamēr viņš ir darbā. Sievas un mātes problēma ir citādāka. Parasti viņa ir atkarīga no vīra ienākumiem. Abiem jārūpējas, lai ģimene tiktu saglabāta, un kādam ir jāatbild par bērnu labklājību. Biežās krīzes situācijas, kuras viņi nespēj pārvarēt, izraisa apjukumu, bailes, sarūgtinājumu. Šīs izjūtas gandrīz vienmēr ietekmē arī bērnus, lai arī kā vecāki tās censtos noslēpt. Pirmais, kas jādara nedzerošajam laulātajam: jāatzīst, ka stāvoklis nav tik bezcerīgs, kā izskatās. Viss, ko sakām un darām, var ietekmēt kā mūsu partneri, tā arī bērnus. Mēs varam noskaidrot, kā savu ģimenes dzīvi veidot laimīgāku, pieņemot palīdzību, ko piedāvā Al-Anon kustība.

Uz augšu

Vispirms problēma jāiepazīst

Alkoholiķu bērni šajās ģimenēs cieš visvairāk. Mēs tomēr varam censties samazināt alkoholisma kaitīgo iedarbību uz bērniem un radīt mājās tādu gaisotni, kas veicina viņu garīgo veselību un laimi. Normāli bērni saprot alkoholiķi un izjūt pret viņu līdzjūtību. Ja vēlamies, lai gaisotne būtu mierīga, mēs nedrīkstam raizēties par alkoholiķa ietekmi uz bērniem. Mēs nevaram ietekmēt to, ko alkoholiķis runā un dara, bet mēs varam mainīt savu nostāju un izturēšanos. Attīstoties pašas, mēs varam samazināt savas agrākās negatīvās nostājas iedarbību uz ģimeni. Tādējādi kļūst saprotams, ka pozitīvās pārmaiņas mūsos ir tas dziedinošs spēks, kas palīdzēs visai ģimenei.

Uz augšu

Centieni kontrolēt alkoholiķi

Kamēr nebijām apmeklējušas Al-Anon grupu un pārliecinājušās par savu bezspēcību alkoholiķa priekšā, mēs patērējām daudz spēka un laika, mēģinot kontrolēt alkoholiķa izturēšanos. Mēs pat iesaistījām šajā cīņā savus bērnus. Mēs varbūt uzstājām, lai viņi alkoholiķa klātbūtnē priekšzīmīgi izturas un radījām viņos pārliecību, ka viņu izturēšanās varētu dot iemeslu dzeršanai. Dažas no mums varbūt pat iedrošināja bērnus, lai tie palīdzētu meklēt un iztukšot pudeles, vai arī sūtījām bērnus pakaļ, līdzko alkoholiķis gāja projām no mājas. Mēs cerējām, ka tas varētu viņu atturēt no dzeršanas. Ar savām bailēm mēs satraucām bērnus un tad alkoholiķim uzvēlām visu atbildību par to, cerībā, ka apjukums bērnu priekšā varētu viņā izraisīt pārmaiņas. Dažas mātes droši vien ir sūtījušas bērnus, lai uzmeklē alkoholiķi dzertuvē, citas atkal atstājušas bērnus kā sargsuņus mājās, lai tie uzraudzītu alkoholiķi savas prombūtnes laikā. Savā izmisumā varbūt mēs pat atļāvām bērniem kāpt automašīnā, ko vadīja piedzēries tēvs.

Al-Anon māca, ka mēs nevaram kontrolēt alkoholismu. Varbūt varam atturēt alkoholiķi izdzert šo glāzi vai piedzerties šo reizi, taču citreiz viņš atkal būs piedzēries. Mūsu iejaukšanās nevar mazināt vai izārstēt slimību. Ja prasām, lai bērni palīdz mūsu neveiksmīgajos alkoholiķa kontrolēšanas mēģinājumos, viņi vilsies un viņu vainas izjūta pastiprināsies. Tāpēc rūpēsimies, lai bērni nejustos atbildīgi par savu vecāku izturēšanos!

Uz augšu

Izskaidrot slimību

Ar brošūru "Mammu, ko nozīmē pillā?" var iepazīties šeit

Ir viegli nodoties pašapmānam, ka bērni neievēro, kas notiek. Ja esam pret sevi patiesi, mums jāatzīst - bērni ļoti labi jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Bērniem piemīt brīnumaina īpašība uztvert patiesību. Daudz sliktāk ir slēpt alkoholisma slimību aiz noslēpumiem un meliem nekā runāt atklāti.

Ja mēs šo slimību gribam skaidrot maziem bērniem, tad palīdzēs salīdzinājums ar alerģiju. Mēs varam paskaidrot, ka alkoholiķis ir slims un ka viņš nezina, ko runā, kad ir piedzēries. Mums noteikti jāpaskaidro bērniem, ka viņi neko nevar iesākt pret to, ka alkohola slimais vecāks dzer. Mums vienmēr jāatgādina viņiem, ka viņi tiek mīlēti.

Uz augšu

Atkal vērst par labu

Kamēr nebijām Al-Anon, lielākā daļa no mums bija tik ļoti aizņemtas ar alkoholiķi, ka nespējām nodarboties ar citiem savas dzīves aspektiem. Droši vien mēs rūpējāmies par bērnu fizisko labklājību, taču atstājām novārtā viņu dvēseles labklājību. Cik daudzas no mums ir sūtījušas bērnus agri pie miera, lai iegūtu laiku pārdomām! Cik daudzas no mums ir pametušas bērnus savvaļā, pašas tai laikā meklēdamas dzeršanas problēmas risinājumu. Cik daudzas ir izgāzušas dusmas uz bērniem, pat fiziski tos ietekmēdamas, lai pēc tam, vainīgas juzdamās, ar pārspīlētu centību rūpētos par viņiem!

Mūsu bērni ir pirmajā vietā to cilvēku sarakstā, kam esam nodarījušas netaisnību un pret kuriem mums tā jālabo. Laimīgā kārtā bērni atdarina mūsu darbus un nevis to, ko mēs runājam. Viņi reaģē uz mājas atmosfēru. Ja mēs pastāvīgi rūpēsimies par māju, viņi jutīsies drošāk. Ja kontrolēsim savu rīcību, viņi jutīs mūsu spēku un vairs nebaidīsies. Ja izrādīsim savu līdzjūtību alkoholiķim, bērni nejutīsies spiesti nostāties kāda pusē. Ja atsacīsimies paciest nepieņemamu uzvedību, bērnos attīstīsies taisnīguma izjūta. Bērni, kas auguši ģimenē ar alkoholisma problēmām, parasti ir apjukuši, un tās ir viņu vecāku nenoteiktās un nekonsekventās izturēšanās sekas. Ja bērns nekad nezina, kā viņa vecāki rīkosies, viņš kļūst nedrošs. Bērniem ir jāzina viņu uzvešanās robežas. Ja vecāki tās nosaka un vienu reizi stingri ievēro, turpretī nākošajā reizē ļauj neievērot, tad bērni apjūk un pierod pie tādas izturēšanās. Tā kļūst neciešama, un vecāki atkal pievelk grožus. Ja mēs centīsimies viņus audzināt konsekventi, lai dotu viņiem drošības sajūtu, tad būsim visu vērsuši par labu.

Uz augšu

Saprašanās ar bērniem

Ja mēs bijām atstājušas novārtā bērnus, jo bijām pārāk aizņemtas ar alkoholiķi, tad mēs varam kļūdu labot, veidojot labus savstarpējus kontaktus ar viņiem. Tas nozīmē - uzklausīt viņus, nemēģinot vienmēr aizrādīt. Tas nozīmē - iedrošināt viņus atklāti runāt par savām jūtām, nebaidoties no mūsu kritikas. Arī pieaugušos reizēm pārņem negatīvas izjūtas. Mēs kļūstam dusmīgi, pat naidīgi. Taču negatīvas izjūtas nepārvērš mūs par sliktiem cilvēkiem. Jūtas ir neapzināta reakcija. Ja mēs atsakāmies atzīt savas jūtas, tad tās mūs var tikai ievainot. Kļūt par pieaugušu nozīmē mācīties vadīt savas jūtas tā, lai tās mūs nesaplosītu. Pirms mēs nosodām savus bērnus viņu negatīvo izjūtu dēļ, labāk būtu pateikt viņiem, ka mēs saprotam, kā viņi jūtas un palīdzēt atrast veselīgu izeju viņu dusmām. Dažreiz pietiek ar to, ka bērni var vienkārši ar mums izrunāties. Reizēm viņiem nepieciešama palīdzība, lai atrastu labvēlīgi orientētu sevis izpausmes veidu.

Daudzas no mums ātri secina, ka no mūsu bērniem var sagaidīt tikai ļaunāko. Ja mēs viņus sodām, neko iepriekš nepaskaidrojot, tad tas rada bērnos sajūtu, ka pret viņiem izturas netaisnīgi. Tas ietekmē viņu spēju kļūt par pilnvērtīgu cilvēku. Bērni cenšas dzīvot tā, kā mēs to no viņiem gaidām. Ja gaidām tikai slikto, viņi tā arī izturēsies. Ar pastāvīgu kritizēšanu mēs panāksim vienīgi to, ka viņi vairs necentīsies izdarīt mums pa prātam.

Uz augšu

Pārbaudīt mūsu nostāju

Bērni ir lieli atdarinātāji. Ja mēs viņos atklājam ko tādu, kas mums nepatīk, mums vajadzētu pārbaudīt pašiem sevi un pārliecināties, ka to, ko mēs viņos nosodām, neesam paši izraisījuši. Mocekļa tēlošana, valdonīgs tonis, kritisks vai sarkastisks runas veids, strīdēšanās - visi šie negatīvie izturēšanās veidi var pāriet uz mūsu bērniem, mums pašiem to nemaz neapzinoties. Vislabāk mēs saviem bērniem varam palīdzēt, labojot šīs kļūdas mūsos pašos, un ar to rādot labu paraugu. Mēs varam pret viņiem izturēties ar cieņu un tā radīt viņos sajūtu, ka viņi ir mums svarīgi, ir nopelnījuši, lai mēs pret viņiem izturētos pieklājīgi un uzmanīgi. Lai arī viņi ir mazi, viņiem tomēr ir tiesības uz cieņu.

Uz augšu

Mājas darbs programmā

Padomā par jaunatnācējiem Al-Anon! Viņi varbūt ir nomākti, kritikas aizskarti, pazemoti un nejūtas cienīti. Mēs zinām, kā šāda izturēšanās var iedarboties uz pašvērtības apziņu. Nav brīnums, ka viņi ir apjukuši, nedroši, nespējīgi pieņemt lēmumu, varbūt pat naidīgi un agresīvi. Tikai, būdami Al-Anon, viņi uzplaukst tajā simpātiju un iedrošināšanas atmosfērā, kas viņus tur sagaida. Pat viņu vismazākās pūles un panākumi tiek novērtēti un cildināti. Viņu kļūmes netiek nosodītas, viņiem tiek apgalvots, ka sākumā katrs mācās tikpat mokoši un lēni. Viņi nemaz īsti nepamana to brīdi, kad sāk sevi pašu ieredzēt. Viņi attīsta pašcieņu un atrod spēku veikt to, ko nekad necerēja veikt, jo domāja, ka tās iet pāri viņu spēkiem. Kāpēc nemēģināt iet šo pašu ceļu ar mūsu bērniem?

Uz augšu

Bērnus var viegli ietekmēt

Ja māte un tēvs, no kuriem bērns ir atkarīgs, izturas tā, it kā viņi viens otru ienīstu, bērnam tas ir satriecošs atklājums. Al-Anon mēs mācāmies nestrīdēties ar alkoholiķi, un daudzas šādas šausmīgas izskaidrošanās tad pieder pagātnei. Bērns sevi identificē ar abiem vecākiem. Viņa sajūtās par sevi pašu ir saistītas ar viņa sajūtām par viņiem. Ja bērnam ir jānoklausās izskaidrošanās, kuras laikā viens vecāks tiek publiski apkaunots, viņā veidojas konflikti, kurus ir grūti atrisināt. Telefona terapija ir svarīga, tikai ne uz bērnu rēķina. Ja mēs vēlamies novelt savu nastu un mums noteikti vajag runāt par to, ko alkoholiķis izdarījis, vai arī mēs vēlamies sīki runāt par noteiktām problēmām, tas jādara tad, kad bērni nav tuvumā.

Dažreiz, jūtot ārkārtīgu nepieciešamību pēc sarunu biedra, mēs ļaujamies kārdinājumam un izmantojam savus bērnus kā uzticības personas. Mēs uzveļam viņiem kā slogu savas rūpes un vilšanos, varbūt pat atklājam viņiem pagātnes notikumus, kurus labāk vajadzētu noklusēt. Tas bērnos var izraisīt briesmīgu iekšēju konfliktu, jo viņi jūtas spiesti nostāties vienā pusē. Tas varētu novest pie tā, ka viņi uz mums dusmotos, vai ari mēs zaudētu cieņu viņu acīs. Ja jūs, vēlēdamies palīdzēt, izsakāt priekšlikumu, kuru izpildot, rezultāts ir pretējs gaidītajam, jūsu vainas sajūtas tiek pastiprinātas.

Bērnus var viegli ietekmēt. Tas, ko viņi redz un dzird, kļūst par daļu no viņiem pašiem. Tādēļ būtu labi atcerēties, ka vieglāk izsargāties no rētām, nekā tās sadziedēt.

Uz augšu

Pasargāt bērnus

Nevienam nevajadzētu paciest vardarbību un sliktu apiešanos. Mums ir dota brīva izvēle. Tomēr sirdsapziņas mokas pieaug un rodas apjukums par to, ko apzīmē ar jēdzienu nežēlīga apiešanās ar bērniem. Ar TV un citu masu mēdiju starpniecību tam pievērš sabiedrības uzmanību organizācijas, kas uzņēmušās šīs problēmas risināšanu. Statistikas dati rāda, ka daudz šādu gadījumu notiek ģimenēs, kur ir problēmas ar alkohola lietošanu. Ko darīt, ja alkoholiķis, galīgi zaudējis kontroli, nodara bērniem miesas bojājumus?

Dzeroša alkoholiķa dzīvesbiedram rodas grūtības, ja mazi bērni jāatstāj vienatnē ar cilvēku, kas dzer. Šādās situācijās reizēm nepieciešama papildus uzmanība bērnu labklājības dēļ. Dzīvesbiedrs, kurš pats cietis no vardarbības, baidās pretoties varmācīgajam alkoholiķim. Tā ir nežēlīga situācija, kas prasa pēdējās drosmes paliekas, lai aizsargātu sevi un savus bērnus. Varbūt jūs varat tikt līdz kaimiņiem vai draugiem un no turienes izsaukt policiju? Lai kas arī būtu izraisījis vardarbību, tikai ātra un drosmīga rīcība var novērst lielāku traģēdiju.

Bērni var just, ja situācija kļūst nekontrolējama. Viņi jūtas labāk, ja mēs mēģinām atkal nodibināt mieru. Varbūt nevēlamies tiesas darbus, taču reizēm tas ir vienīgais glābiņš. Tas nav domāts kā alkoholiķa nosodījums vai nopēlums, tas nepieciešams mūsu un mūsu bērnu aizsardzībai.

Uz augšu

Pārbaudīt mūsu motīvus

Reizēm ir nepieciešams, lai mēs būtu kā buferis starp alkoholiķi un bērniem. Mums viņi jāpasargā no fiziskas iespaidošanas un jāiejaucas, ja redzam, ka viņi ir briesmās vai arī nespēj tikt galā ar savām izjūtām. Mums katrā ziņā vajadzētu pārbaudīt savas rīcības iemeslus un būt drošiem, ka mēs neiejaucamies viņu attiecībās ar alkoholiķi, ja tas nav nepieciešams. Nepieciešamību aizsargāt bērnus mums nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu tam, lai atsvešinātu viņus no alkoholiķa.

Uz augšu

Nolemt

Al-Anon mēs mācāmies mīlēt alkoholiķi un atstāt viņu mierā. Pamazām mēs mācāmies attīstīt spēju pieņemt lēmumus, nerūpēties par to, kā tie ietekmē alkoholiķa dzeršanu. Ja mēs svarīgāko darām vispirms, mēs apsveram daudzu lietu ietekmi uz mūsu un mūsu bērnu labklājību. Taču mums jāsargās izmantot savus bērnus kā attaisnojumu. Vai mēs iesaistām tiesību sargājošās iestādes vai nē, šķiramies vai nē, šie lēmumus ir ļoti rūpīgi jāpārdomā. Reti kad mums jāizšķiras starp labu vai sliktu situāciju. Biežāk mums jāizvēlas mazākais no diviem ļaunumiem. Kā drošu mēs varam izvirzīt priekšnosacījumu, ka tas, kas ir labs mums, arī bērniem būs labs.

Uz augšu

Pārraut burvju loku

Alkoholisms patiesībā ir ģimenes slimība. Visi ģimenes locekļi tiek skarti emocionāli un reizēm arī fiziski. Bērni mācās veidot savu dzīvi, novērojot vecākus. Vecāku nostāja vienam pret otru, pret savu dzīvi, pret saviem bērniem tiek pārnesta uz bērniem, pat ja viņi paši to nepamana.

Alkoholiķu bērni var apprecēt alkoholiķi vai arī paši kļūt par alkoholiķiem. Neskatoties uz šo iespēju, bērnība alkoholiķa ģimenē ir slikta skola laimīgai, kārtīgai pieaugušā dzīvei. Ja vēlamies pārraut nelaimīgas dzīves burvju loku, mums jāmācās jauns dzīvesveids, jauni savstarpējās saskarsmes veidi. Ar Al-Anon un Alatīn palīdzību mēs varam cerēt, ka ir iespējams pārraut garo alkoholisma izpausmju ķēdi, kas velkas no paaudzes uz paaudzi.

Uz augšu

Iedrošināt piedalīties Alatīn

Mēs mēģinājām dot dažādus padomus, kā vecāki varētu palīdzēt savām ģimenēm tikt galā ar grūtībām, kas rodas alkoholisma piemeklētajās ģimenēs. Al-Anon var šiem vecākiem sniegt atbalstu un mierinājumu. Šāda palīdzība tiek sniegta pusaudzim no alkoholisma piemeklētas ģimenes Alatīn grupā. Ap 3000 grupu visā pasaulē sagatavo jaunos cilvēkus bagātākai, mierīgākai dzīvei. Tās māca viņiem risināt problēmas, kas saistītas ar alkoholismu un ar ieiešanu pieaugušo pasaulē. Bijušā Alatīn biedra viedoklis, piemērs tam, ko šī programma var dot bērniem, kas auguši alkoholiķu ģimenē.

Uz augšu

Nākošā pakāpe

"Kad es pirmo reizi atstāju savu vecāku māju, es biju šķirts no tās tikai fiziski. Es dzīvoju 160 km attālumā, taču domās es vienmēr biju mājās. Mani mocīja tas, ka es turpināju domāt — ko dara mana māte? Vai tik viņa šodien nav dzērusi? Ko domātu mana ģimene par to, kā es dzīvoju? Tas viss darīja mani emocionāli joprojām atkarīgu no alkoholiķa un visas ģimenes. Man nebija labu draugu un es nekad nejutos pietiekami labi tur, kur dzīvoju. Kad es brīvlaikā atgriezos savā dzimtajā pilsētā, atgriezās senā drošības sajūta un es jutos labi ģimenes patvērumā. Es nospriedu, ka man vairs nav nepieciešams darboties Alatīn, es spēju pats tikt galā ar savām problēmām. Taču pēc tam, kad tiku iejaukts vairākās sarežģītās situācijās un neapmierinātība kļuva pārāk liela, es atzinu, ka jāatgriežas Alatīn. Līdz ar atgriešanos sajutu uzbudinošu sajūsmu, kas mani pamudināja tiekties pēc neatkarības. Es biju atslābinājies un skaidri zinu, ka mana ģimene jutās labāk. Es varēju atbrīvoties un atstāt Dieva ziņā mātes pirmo recidīvu. Es sapratu, ka daudz esmu mācījies, jo spēju nekrist panikā pēc šī gadījuma.

Nākošajā rudenī sasniedzu nākamo pakāpi, pārgāju no Alatīn uz Al-Anon. Daudzi AA biedri jautāja, kāpēc gāju uz Al-Anon, vai tad ar Alatīn nebiju ieguvis pietiekamu pamatu? Es sapratu, ka šīs programmas ir tāpēc, lai mēs pilnveidotu savus centienus un kļūtu nosvērtāki. Es atzinu, ka mana alkohola slimā māte bija pamats tam, ka es aizgāju uz Alatīn, iemesls palikšanai Al-Anon bija tas, ka es nespēju veidot savu dzīvi.

Es rūpējos par abiem vecākiem joprojām, taču rūpes kļuvušas mazākas līdz ar mīlestību un atbrīvošanos. Tās ir rūpes, kas ļāvušas man būt pieaugušam un līdzsvarot attiecības ar vecākiem. Man ir radušās siltas, mīlestības pilnas attiecības ar cilvēkiem, kas man nozīmē ļoti daudz".

Uz augšu