Al-Anon 12 Kalpošanas principi

  1. Al-Anon grupām pieder pilnīga atbildība un vara pār Al-Anon Pasaules Apkalpošanas Dienestu.
  2. Al-Anon Ģimenes Grupas ir uzticējušas pilnīgu administratīvu un operatīvu varu savai Konferencei un saviem Apkalpošanas Dienestiem.
  3. Tiesības pieņemt lēmumus rada iespējas efektīvi vadīt.
  4. Piedalīšanās ir harmonijas atslēga.
  5. Tiesības uz apelāciju un petīciju iesniegšanu aizsargā mazākuma grupas un nodrošina viņu uzklausīšanu.
  6. Konference atzīst, ka atbildība par vadību galvenokārt gulstas uz pilnvaroto pleciem.
  7. Pilnvarotajiem ir likumīgas tiesības, kamēr Konferencei – tradicionālas tiesības.
  8. Pilnvaroto Padome nodod pilnu varu pār Al-Anon Pasaules Apkalpošanas Centra ikdienas lietu vadīšanu tā izpildkomitejām.
  9. Visos palīdzības līmeņos nepieciešama laba vadība. Pasaules kalpošanas jomā Pilnvaroto Padome uzņemas galveno vadību.
  10. Dienestu atbildība ir sabalansēta, piesardzīgi nosakot to pilnvaras un, vēlams, izvairoties no Divvaldības.
  11. Pasaules Apkalpošanas Centrs sastāv no pastāvīgām komitejām, vadītājiem un štata darbiniekiem.
  12. Al-Anon Pasaules Dienestu garīgais pamats ir ietverts „Konferences Vispārējos rīkojumos” (hartas 12.pantā)

No brošūras „Koncepcijas. Vai Al-Anon lielais noslēpums?”

Brošūru variet lejupielādēt šeit


Al-Anon 12 Kalpošanas principi atbild uz daudzu Al-Anon/Alateen grupu dalībnieku bieži uzdoto jautājumu „Uz kurieni es varu virzīties no šī punkta?”

Kad cilvēks ir piedzīvojis savu garīgo atmodu un ir gatavs praktizēt programmas idejas visās savas dzīves jomās, vairums grupu dalībnieku sāk meklēt jaunas izaugsmes iespējas. Dažkārt tieši kalpošana Al-Anon apvienības ietvaros mums piedāvā to sevis bagātināšanas veidu, kuru mēs meklējam.

Mūsu pirmā sanāksme daudziem no mums deva cerību un izpratni par to, ka mēs neesam vieni. Tādas Al-Anon devīzes kā „Ļauj lietām ritēt savu gaitu” un „Vienu dienu vienā reizē” palīdzēja mums ieraudzīt, ka pirms mums jau ir bijuši cilvēki, kas sapratuši to, ko nācies piedzīvot mums. Iesākumā bija ļoti grūti sākt koncentrēties uz kaut ko citu, izņemot alkoholu, bet pakāpeniski, apmeklējot vairāk un vairāk sanāksmes un sākot ieklausīties, mums kļuva arvien vieglāk pārkāpt savu nolieguma barjeru un mēs sākām koncentrētākā veidā uztvert to, ko runāja citi sanāksmes dalībnieki. Mēs klausījāmies kā citi cilvēki dalās pieredzē par 12 soļu darbību viņu dzīvēs un mēs vēlējāmies tos izmēģināt paši savā dzīvē. Tad mēs atklājām, ka patiesībā mēs jau esam sākuši darboties pēc 12 soļu programmas, paši to vēl nemaz nenojaušot.

Laikam ritot, mēs bijām spējīgi paplašināt savu redzesloku un citām acīm paraudzīties uz savu grupu. Mēs gribējām pārliecināties, ka mūsu grupa turpina savu attīstību veselīgā veidā. Kad mēs iepazināmies ar 12 tradīcijām un sapratām, ko tās nozīmē grupu apvienībai, mēs laika gaitā aptvērām, ka patiesībā mūsu grupa vienmēr bija praktizējusi šīs tradīcijas. Līdzīgi kā 12 soļi, tradīcijas sāka šķist pazīstamas, to viedums un gudrība kļuva piemērojami gan grupas darbā, gan mūsu pašu dzīvēs.

Daži no mums jau gadiem ilgi bija darbojušies Al-Anon/Alateen apvienībās, iekams vispār kaut ko uzzināja par 12 Kalpošanas principiem. Šajā atveseļošanās līmenī vairums no mums jau bija spējīgi skaidri domāt lielāko daļu sava laika, turēt savu prātu atvērtu kādu noteiktu daļu sava laika, un laiku pa laikam mēs pat ļāvām citiem izteikt savu viedokli. Daži no mums jau bija iesaistījušies kalpošanā un izjuta kā pienākumu izlasīt rokasgrāmatu, dēvētu par Al-Anon/Alateen 12 Kalpošanas principiem. Tiklīdz mēs atvērām šo rokasgrāmatu un uzdūrāmies smalkajam šriftam tās pirmajā lappusē, mēs, iespējams, samulsām, mums tas likās pārāk liels projekts, mums šķita, ka būtu labāk, ja to darītu kāds cits. Citi to uztvēra kā skolas uzdevumu – it kā tas būtu kaut kas tāds, kas jāatceras, jāiemācās, jācitē, aizmirstot to, ka šiem principiem nepieciešama savādāka pieeja nekā tā, ko izmantojām apgūstot 12 soļus vai tradīcijas.

Patiesībā Al-Anon apvienībā nav neviena cita skolotāja kā vien pagātnes pieredze. Mums vienmēr ir atļauts paņemt no šīs programmas to, kas mums patīk, un mēs varam „atstāt” atlikušo.

Kad mēs klausījāmies kā citi cilvēki dalās savā kalpošanas pieredzē, kā arī, kad mēs paši dalījāmies ar savu personīgo pieredzi, mēs, iespējams, paši to nenojaušot, jau praktizējām kalpošanas principus. Kad mēs bijām gatavi uzzināt par tiem kaut ko vairāk, mēs sastapāmies ar tiem rakstiskā veidā, kā ar novēlējumu vai mantojumu, kas mums palīdzētu orientēties visā Al-Anon lietā. Tādā veidā, bez dubultas piepūles un liekas naudas izšķiešanas mēs varējām sniegt informāciju par „atveseļošanās” iespējām, ko sniedz Al-Anon, cilvēkiem ārpasaulē. Vienkāršākā veidā sakot, šie Kalpošanas principi ir tie paši 12 soļi un tradīcijas izvērsti biznesa līmenī. Tie mums sniedz to cilvēku pieredzi, kuri darbojās programmā pirms mums, kuri iemācījās, kā pielietot Al-Anon principus biznesa lietās, kuras vada Pasaules Apkalpošanas Centrs (World Service Office), Pilnvaroto Padome (Board of Trustees) un Pasaules Apkalpošanas Konference (World Service Coference).

Principi piedāvā veidu, kā risināt jautājumus, uzklausīt viedokļus un sabalansēt kalpošanas vienību darbību. Tie palīdz izvairīties no noteiktām biznesa un programmas kļūdām, tai pat laikā, atstājot pietiekoši daudz telpas izaugsmei un interpretācijai, un, vienmēr mums atgādinot, ka mūsu bizness ir atšķirīgs.

Mūsu bizness ir balstīts uz garīgu programmu. Mūsu mērķis ir pēc iespējas lielāka skaita cilvēku garīgā izaugsme nevis atsevišķu cilvēku finansiāla labuma, varas vai prestiža gūšana.

Kad esam apguvuši šīs idejas, mums rodas jautājums, vai šie principi spēlē kādu noderīgu lomu arī mūsu grupu darbībā? Atbilde ir JĀ! Vienalga, vai grupas darbība krāšņi zeļ, vai arī grupa ir nomākta ar problēmām, šie principi piedāvā svarīgu saikni ar citu cilvēku kalpošanas pieredzi. Mēs atkal un no jauna saprotam, ka mēs neesam vieni, ka arī citi ir piedzīvojuši līdzīgas problēmas un risinājuši tās ar izpratni un līdzjūtību.

Nākamajās lappusēs jūs atradīsiet īsu katra Kalpošanas principa izklāstu, kas pirmo reizi tika publicēts Al-Anon ikmēneša izdevumā THE FORUM. Šī materiāla mērķis nav saīsinātā veidā izklāstīt 12 Kalpošanas principu rokasgrāmatu, mēs drīzāk vēlējāmies ar šī materiāla palīdzību paplašināt gan grupu, gan atsevišķu to dalībnieku skatījumu uz to, kā pielietot šos principus visās mūsu lietās.

Uz augšu

1. princips
Al-Anon grupām pieder pilnīga atbildība un vara pār Al-Anon Pasaules Dienestu.

Mūsu grupas ir Al-Anon sadraudzības stūrakmeņi. Tieši tām pieder pilnīga un galīga atbildība un vara sadraudzības ietvaros. Ja katra grupa no savas puses ar pilnu atbildību atbalstīs Pasaules kalpošanu gan filozofiskā, gan finansiālā ziņā, tad Al-Anon vēstījums tiks izplatīts visā pasaulē.

Tā kā katrai grupai piemīt tās dalībnieku kolektīvais spēks, katrs no mums individuāli ir atbildīgs par kalpošanu Pasaules mērogā. Pirms iesaistīšanās Al-Anon programmā, katrs no mums bija tik ļoti pārņemts ar kāda tuvinieka dzeršanas problēmām, ka mums bija samērā izkropļots priekšstats par atbildības izjūtu. Vadoties no savām bailēm un izmisuma, mēs darījām absolūti visu, vai pilnīgi pretēji – neko. Šeit mēs uzzinājām, ka pirmkārt mums jāuzņemas atbildība par sevi pašu. Mēs topam dziedināti ar 12 soļu palīdzību un pamazām mēs sākam sasniegt to attīstības līmeni, kurā atrodas citi. Mūsu pirmais kalpošanas pienākums ir būt atbildīgam par kafijas gatavošanu vai telpas iekārtošanu sapulces vajadzībām, vai, piemēram, jaunatnācēju iepazīstināšanu ar 12 soļiem.

Daudzi no mums, sajūtot savu jauniegūto spēku un enerģiju, no sākuma var uzņemties pārāk daudz. Alkoholiķa kontrolēšanas vietā mēs varam sākt mēģināt kontrolēt grupu, pārņemt stafeti un mēģināt izrauties uz priekšu ar stafetes kociņu tā vietā, lai katram dotu līdzvērtīgu iespēju piedalīties. Tālāka soļu un tradīciju izpratne palīdzēs mums iegūt atbildības sajūtu perspektīvā. Mēs neesam atbildīgi par visas pasaules glābšanu. Daudz konstruktīvāks risinājums ir uzņemties savu daļu atbildības, un tai pat laikā ļaut citiem, pat (un jo īpaši) alkoholiķim, uzņemties viņu daļu atbildības.

Mums ir jāiemācās uzticēties, lai mēs spētu izvairīties no kontroles un varētu atdot pilnvaras citiem. Al-Anon būtība ir uzticēties grupas sirdsapziņai un atbildīgiem grupas vadītājiem, iemācīties dalīties tikai ar savām vajadzībām un pieredzi, nekādas kontroles, nekādu norādījumu. Al-Anon sadraudzības spēks ir tās dalībniekos, kuri dalās savā atbildībā un pilnvarās. Šeit nav skolotāju un nevienam nav tiesību valdīt.

Šī dalīšanās atbildībā un pilnvarās arvien vairāk paplašinās. Grupa mijiedarbojas ar citām grupām, tādēļ mūsu kalpošanas pamatpienākums ir izprast mūsu tradīciju nozīmi un nolūku, un tad no sava vidus izraudzīties grupas pārstāvi. Grupa savam vadītājam uzticas un piešķir viņam nepieciešamās pilnvaras, bet viņš, savukārt, to apzinās un ir atbildīgs attiecībā pret grupu.

Kamēr vien mūsu grupās pastāvēs līdzsvars starp atbildību, varu un grupu pārstāvjiem, kas kalpo, Al-Anon visā pasaulē turpinās sniegt cerību un palīdzību visiem tiem, kuru dzīvi ir ietekmējis kāda cita alkoholisms.

Uz augšu

2. princips
Al-Anon Ģimenes Grupas ir uzticējušas pilnīgu administratīvu un operatīvu varu savai Konferencei un saviem Apkalpošanas Dienestiem.

Šis princips nosaka Sadraudzības demokrātisko un garīgo struktūru.

Al-Anon sadraudzība ir demokrātiska gan uzbūves, gan garīgajā ziņā, tādejādi parādot uzticību katram atsevišķam dalībniekam un katrai atsevišķai grupai. Tās tradīcijas un principi nodrošina katra individuālās tiesības, ievieš vienlīdzību un taisnīgumu, kā arī nosaka atbildības robežas. Iesākumā grupas svarīgus jautājumus izšķīra demokrātiskas balsošanas ceļā, taču līdz ar grupu skaita palielināšanos balsošana kļuva neefektīva. Šobrīd Sadraudzību vada Pasaules Apkalpošanas Konferences pārstāvji. Šos pārstāvjus izvirza grupu dalībnieki. Tātad tie pārstāv grupas ikgadējās sanāksmēs, tiekoties ar Pilnvarotajiem, Apkalpes dienestu locekļiem un Pasaules Apkalpošanas Centra administratīvajiem darbiniekiem.

Grupas ir uzticējušas Konferencei tiesības pieņemt lēmumus par kalpošanu Sadraudzībā. Lai uzturētu bilanču un rēķinu sistēmu, Pasaules Apkalpošanas Centrs un tā dienesti atskaitās Konferencei, kas ir aktīva un efektīva Al-Anon grupu sirdsapziņa Pasaules darbības jomā. Šis princips izskaidro arī Al-Anon garīgos pamatus: ticība grupām un saskaņai tiek sasniegta, nosakot visu dalībnieku grupas sirdsapziņu. Šajā principā ir jāsaprot atbildības garīgais komponents, kas liek pielietots praksē un ietver tādas īpašības kā uzticēšanos, spēju izvērtēt un atbildības uzņemšanos. Savā personīgajā atveseļošanās procesā mēs iemācāmies uzņemties atbildību par sevi. Vietējās grupas ietvaros mēs kļūstam atbildīgi attiecībā pret pārējiem grupas dalībniekiem. Pasaules līmenī katrs ir atbildīgs attiecībā pret Konferenci, kura, savukārt, pārstāv grupas.

Šāda atbildības sadale papildina pirmo principu, kas nosaka, ka tieši grupām pieder pilnīga atbildība un vara Sadraudzības ietvaros. Grupas savā ziņā ir ietekmīgākas par Konferenci, jo tās tiek nostādītas pirmajā vietā.

Šis princips no jauna apstiprina pasaules kalpošanas dienesta demokrātiskos pamatus un uzticēšanos, kas ir tik būtiska, deleģējot pilnvaras. Tas izskaidro tradīciju būtību, izklāstot atbildības principus, un veicina paļaušanos uz lielāko grupu sirdsapziņu kā uz pilnīgu un galīgu varas izpausmi, t.i., uz mīlošo Dievu.

Uz augšu

3. princips
Tiesības pieņemt lēmumus rada iespējas efektīvi vadīt.

Ja mēs piešķiram cilvēkam tiesības pieņemt lēmumus un dodam tam rīcības brīvību, kā arī drošību, ka viņa izdarītais darbs netiks kritizēts vai divdomīgi saprasts, mēs būsim izturējušies pret viņu ar cieņu. Šīs brīvības un uzticības došana parāda citu iesaistīto cilvēku briedumu. Tātad trešā principa būtība ir brīvības došana citiem, kā arī uzticēšanās, kas ļauj šo brīvību dot.

Katrs grupas dalībnieks zināmā mērā ieņem grupas vadītāja pozīciju vai deleģē atbildību citiem, piemēram, palīdzot izlemt, kurš vadīs nākamās nedēļas sapulci, kurš būs atbildīgs par grupas naudas līdzekļiem, vai kurš nepieciešamības gadījumā uzstāsies kā grupas pārstāvis. Tādejādi šis princips attiecas uz katru grupas locekli individuāli.

Pirms iesaistīšanās Al-Anon sadraudzībā, mēs nevienam neuzticējāmies. Kad grupa mums sāka uzticēt dažādus pienākumus – atnest saldumus sapulces vajadzībām vai pasūtīt literatūru - mēs palēnām sākām pieņemt attiecīgos lēmumus. Mūsu izaugsme sākās no salīdzinoši maznozīmīgu lēmumu pieņemšanas gan personiskajā dzīvē, gan Al-Anon kalpošanas ietvaros, līdz mēs paši jau bijām spējīgi pieņemt tālejošus lēmumus. Vispirms mēs paši kļuvām uzticēšanās vērti, bet jau pēc tam mēs iemācījāmies uzticēties citiem.

Uzticēšanās ir nepieciešama, lai netiktu uzspiesta stingra vara un nenotiktu ietiepīga atbildības īstenošana. Uzticēšanās ir mūsu galvenais atbalsts. Mēs uzticamies saviem grupu vadītājiem, lai viņi izlemj, kad pašiem kārtot grupas lietas un kad lūgt padomu citiem. Mēs uzticamies Konferencei, lai tā izlemj, kuri jautājumi nebūs grupu kompetencē un kurus atstāt grupu ziņā. Mēs uzticamies Pilnvaroto padomei, lai tā izlemj, kuros gadījumos tā rīkosies uz savu atbildību un kuros gadījumos lūgs norādījumus Konferencei. Mēs uzticamies Pasaules Apkalpošanas Centra darbiniekiem, lai viņi paši izlemj, kad viņi darbosies paši uz savu roku un kad lūgs risināt problēmu augstākai pilnvarotai personai. Mūsu pienākums katrā no šīm situācijām ir uzmanīgi izvēlēties tos, kuri mums kalpos un tad uzticēt viņiem veikt attiecīgo pienākumu bez liekas iejaukšanās un nevajadzīgas kritikas.

Šo uzticēšanos vienmēr ir jāuztver kā privilēģiju. To nevar pieprasīt. Ja kāds ļaunprātīgi izmanto uzticēšanos - apzināti pārkāpj tradīcijas, negodīgi izmanto grupas naudas līdzekļus, uzspiež citiem savus personiskos aizspriedumus – viņu var izslēgt no grupas, īstenojot kādas darbības saskaņā ar grupas sirdsapziņu. Mūsu vadītāji vienmēr nes atbildību attiecībā pret tiem, kuriem tie kalpo. Gudri izvēloties vadītājus un savstarpēji uzticoties Al-Anon garīgās programmas ietvaros, mēs kļūstam viens otra uzticēšanās vērti.

Uz augšu

4. princips
Piedalīšanās ir harmonijas atslēga.

Šis princips, kas ir Pasaules Dienesta pamatprincips, ir ļoti svarīgs arī citās mūsu dzīves situācijās. Harmoniski spēlējošā orķestrī katram instrumentam ir sava īpaša loma. Taures nedrīkst apslāpēt vijoles, bungas nedrīkst pārspēt flautas. Al-Anon kalpošanas dienesta struktūrā katrs dalībnieks un katra dalībnieku grupa spēlē savu īpašu partiju visā Sadraudzībā kopumā.

Katrs dalībnieks ir iesaistīts Sadraudzības aktivitātēs, neviens netiek uzskatīts par otršķirīgu cilvēku. Šeit nav priekšnieku un nav padoto. Nevienai Sadraudzības vienībai netiek piešķirta absolūta vara pār citu vienību.

Lai šādu līdzdalības metodi īstenotu biznesa darījumos, nepieciešama liela savstarpēja cieņa vienam pret otru, turklāt nevis bērnišķīga vai verdziska pakļaušanās kādai ar varu apveltītai personai, bet gan citu cilvēku tiesību respektēšana. Grupām, grupu vadītājiem, delegātiem, pilnvarotajiem, Pasaules Apkalpošanas Centra darbiniekiem un dienestu vadītājiem, īstenojot savas pilnvaras, ir jārespektē katrs atsevišķs Sadraudzības dalībnieks un jāveicina pārējo līdzdalība tā, lai neviens nepaliktu neiesaistīts.

Pirms iepazīšanās ar Al-Anon daudzi no mums jau bija aizmirsuši kādām jābūt normālām attiecībām ģimenē, kādām jābūt attiecībām ar kaimiņiem un sabiedrību. Iesaistoties Sadraudzībā, mēs atradām vietu, kurai varētu būt piederīgi. Mēs sākām cienīt paši sevi un iemācījāmies cienīt citu tiesības. Sapratne un pieņemšana ar laiku pieveica mūsu bailes un mūsu pašizolēšanos. Mēs sākām apzināties savu piederību un iemācījāmies konstruktīvi piedalīties dažādās lietās.

Apzinoties šo garīgo vajadzību kaut kam piederēt, šis „piedalīšanās” princips tika ieviests visā mūsu kalpošanas struktūrā. Uztverot ar cieņu jebkuru citu grupas dalībnieku vai grupu, mēs dodam tiesības katram piedalīties Al-Anon kalpošanā un tādējādi nodrošinām harmoniju visā Al-Anon darbībā.

Uz augšu

5. princips
Tiesības uz apelāciju un petīciju iesniegšanu aizsargā mazākuma grupas un nodrošina viņu uzklausīšanu.

Citu cilvēku cienīšana un taktiska attieksme pret citu cilvēku uzskatiem rada spēku, vienotību un sadarbību. Šie noteikumi, kas faktiski attiecas uz mūsu personiskajām attiecībām un attiecībām ģimenē, ir iestrādāti piektajā principā, un ir pilnā mērā attiecināmi arī uz kalpošanas dienesta darbību.

Šis princips nodrošina gan mazākuma grupu, gan visas Sadraudzības aizsardzību. Tas nosaka, ka arī minoritātē esošo dalībnieku domas un jūtas ir svarīgas un ar tām ir jārēķinās.

To, ka šīs mazākuma grupas tiek uzklausītas, nodrošina apelācijas tiesības. Tiem Konferences dalībniekiem, kuri pārstāv mazākuma grupu uzskatus, ir pienākums paust mazākuma grupu viedokli Konferencei, ja viņi jūt, ka kļūdaini pieņemts lēmums varētu nopietni ietekmēt Al-Anon darbību. Mazākuma grupu viedoklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir pareizs vai kļūdains, palīdz aizsargāt Sadraudzību. Nopietnu debašu izraisīšana nodrošina to, ka Sadraudzībā netiek pieļauta neinformēta, kļūdaini informēta vai agresīva rīcība.

Apelācijas tiesības katram no mums nodrošina sūdzību izskatīšanu un apmierināšanu, ja tādas rodas mūsu kalpošanas procesā, pie tam mums nav jābaidās no jebkādas atriebīgas atmaksas. Jebkurš štata vai brīvprātīgais darbinieks var iesniegt savu sūdzību tieši Pilnvaroto padomei, kuras pienākums ir taisnīgi un bez jebkādiem aizspriedumiem to izskatīt. Šīs tiesības uz apelāciju un petīciju iesniegšanu vēlreiz uzsver atbildību, kas noteikta 2.principā, kā arī savstarpējo uzticēšanos, kas noteikta 3.principā.

Drošības garantijas indivīdiem un minoritātēm, kas izskaidrotas šajā principā, tik pat labi attiecas arī uz grupām. Izklāstot problēmas publiski un topot uzklausītiem, pilnvarotie dienestu darbinieki informē un stabilizē grupu sirdsapziņu. Grupa, savukārt, strādājot saskaņā ar grupu sirdsapziņu, kļūst stiprāka.

Al-Anon uzdevums ir sniegt brīvību un aizsardzību atsevišķiem tās dalībniekiem, kā arī nodrošināt visas Sadraudzības vienotību. Šis princips nodrošina to, ka nekad netiks īstenota nekāda tirānija nedz attiecībā pret vairākumu, nedz minoritātēm. Tas aicina taktiski paust savus uzskatus, bez jebkādas aģitēšanas vai uzspiešanas, un ar laiku gūt vienprātību visos svarīgākajos jautājumos. Rūpēs par nedrošākiem un šķietami vājākiem Sadraudzības dalībniekiem, šis princips garantē, ka drošība tiks sniegta absolūti visiem.

Uz augšu

6. princips
Konference atzīst, ka atbildība par vadību galvenokārt gulstas uz pilnvaroto pleciem.

Pirms cilvēki spēja uzbūvēt tvaika mašīnu, viņiem vajadzēja iegūt zināšanas par tvaika jaudu un izgudrot tvaika dzinēju. Viņiem vajadzēja izprast dzinēja darbības principus, iemācīties tos pielietot, un visā valsts teritorijā izbūvēt sliedes. Lai viss pienācīgi sāktu darboties, bija vajadzīgs tvaika mašīnas vadītājs, absolūti kompetents un ļoti zinošs, lai nekļūdīgi varētu veikt savu darbu, tomēr viņš varēja vadīt vilcienu tikai tur, kur bija izliktas sliedes.

Līdzīgi ir ar mūsu Sadraudzību. Tiek definēti un praktizēti principi, uz kuru pamata tā tiek izveidota, un tad tās darbība izplatās pa visu pasauli. Grupas uztic varu un atbildību par Pasaules Dienesta lietām Konferencei, kuru šajā gadījumā varam uzskatīt par „dzinēju”. Konference, savukārt, uztic administratīvo varu Pilnvarotajiem jeb „tvaika mašīnas vadītājiem”. Viņiem ir jādefinē Al-Anon politika saskaņā ar Al-Anon principiem un viņi ir atbildīgi par tās pareizu īstenošanu, citiem vārdiem sakot, viņiem jānodrošina, lai Sadraudzība „nenoietu no sliedēm”.

Lai pildītu šo uzdevumu, t.i., īstenotu efektīvu un līdzsvarotu Sadraudzības „vadību”, no dalībnieku vidus, rūpīgi izvērtējot viņu iepriekšējo Al-Anon pieredzi, ir jāizraugās Pilnvarotie. Viņiem uzticētā atbildība pieprasa piešķirt viņiem arī samērā lielu varu.

Pilnvarotie ir aktīvi mūsu 12 Tradīciju aizbildņi, un viņiem tiek uzticēts tās atbalstīt un piemērot Al-Anon darbībā. Viņi ir līdzīgi kā uzņēmēji, kuriem jāvada savs bizness ar apdomu, un nav starpības starp labu biznesu un labu Al-Anon praksi, jo abu starpā nav nekāda konflikta. Efektīvi īstenojot biznesa darbību, mēs varam vislabāk sasniegt mūsu garīgos mērķus,

Uz augšu

7. princips
Pilnvarotajiem ir likumīgas tiesības, kamēr Konferencei – tradicionālas tiesības.

Ja visas problēmas varētu atrisināt tikai ar harmoniskas sadarbības palīdzību, dzīve būtu ideāla. Savā privātajā dzīvē mēs varam tiekties pēc šī ideāla, iemācoties turēt līdzsvarā savu sirdsapziņu un savu rīcību. Kad mēs apzināmies savas intuitīvās vajadzības, mēs nedrīkstam pieļaut, lai mūs pilnībā vadītu mūsu emocijas. Mūsu rīcībai jāizriet no saprātīga lēmuma, kā attiecīgajā situācijā būtu pareizāk rīkoties. Kad mēs atzīstam savas sirds balsi, bet apvaldām to ar saprātīgu situācijas izvērtējumu, tad mūsu prāts un jūtas it kā savienojas un dzīve rit mierīgāk.

Principi norāda ceļu, kā sasniegt šo ideālo harmoniju kalpošanas dienesta darbā. Septītais princips nosaka līdzsvaru starp Konferences spēku, kas ir Al-Anon sirdsapziņa ar tās tradicionālajām tiesībām, un Pilnvaroto spēku, kas savukārt ir atbildīgs par Al-Anon darbību, t.i., likumīgi atbildīgs par Al-Anon naudas līdzekļiem un kalpošanu. Konference un Pilnvarotie kopā var labi strādāt, kamēr katrs saprot savu lomu un neviens nemēģina izdarīt spiedienu uz otru.

Konferencei ir vienmēr jāpatur prātā Pilnvaroto padomes tiesības un atbildība. Pilnvarotajiem ir likumīgas tiesības uzlikt aizliegumu Konferences darbībai, ja tā varētu nopietni kaitēt Al-Anon sabiedriskajām attiecībām, Al-Anon darbībai kopumā, vai, piemēram, ja tā kļūtu finansiāli bezatbildīga.

Tomēr „faktiskais Konferences spēks gandrīz vienmēr būs pārāks par Pilnvaroto likumīgo spēku”, jo tas izriet no Konferences Hartas tradicionālās ietekmes un mūsu izvēlētajiem Delegātiem. „Pilnvarotajiem vienmēr ir jāsaprot, ka tieši Konferencei pieder galīgā kalpošanas vara.”

Nekad nevajadzētu rasties konfliktam, pārbaudot šīs šķietami pretstatītās tiesības – tradicionālās un likumīgās - kamēr vien Konference un Pilnvarotie strādā kopā godprātīgi, savstarpēji uzticoties un kopēju mērķu vadīti. Tad divi kļūst par vienu, un kalpošana palīdz visiem.

Uz augšu

8. princips
Pilnvaroto padome nodod pilnu varu pār Al-Anon Pasaules Apkalpošanas Centra ikdienas lietu vadīšanu tā izpildkomitejām.

Cik gan bieži mēs jūtamies kā apmaldījušies meža biezoknī – pilnīgi pārņemti ar nebeidzamiem sīkumiem un visām maznozīmīgajām ikdienas rutīnas problēmām! Mēs jūtamies kā apmaldījušies starp kokiem un nekad nespējam paraudzīties uz mežu no augšas un gūt vispārēju meža kopskatu.

Tas, ko mēs iemācāmies Al-Anon, mums palīdz pacelties virs mūs ierobežojošiem sīkumiem un ieraudzīt gan pašiem sevi, gan savu dzīvi jaunā perspektīvā. Visu uztverot vienkārši un „pirmās” lietas izdarot kā pirmās, mēs spējam iziet caur kokiem un saprast, kas tas īsti ir par mežu. Tas nenozīmē, ka mēs atmetam visus šos nepatīkamos, sīkos ikdienas darbus. Mēs tikai iemācāmies ierādīt tiem viņu īsto vietu tā, ka tie mūs nenoslāpē.

Al-Anon kalpošanas struktūrā ir būtiski saglabāt situācijas kopskatu. Ir nepieciešama vīzija, lai risinātu politiskos jautājumus, īstenotu vadību, uzņemtos finansiālās saistības, nostiprinātu grupu mijiedarbību un izplatītu informāciju par Al-Anon visā pasaulē.

Līdz ar Al-Anon darbības paplašināšanos un Pasaules Apkalpošanas Centra darba pieaugumu, paturot prātā šo atbildību, Pilnvaroto Padome, kas šo darbu administrē, nozīmēja komisiju, kas varētu sniegt konsultācijas. Šī konsultējošā padome 1964.gadā tika aizstāta ar Delegātu Konferenci. Vēlāk Konference kļuva par pastāvīgu Al-Anon tradīciju un kalpošanas aizbildni. Tādejādi kopskats tika iegūts.

Tomēr, lai arī Pilnvaroto padomei ir jāvada Al-Anon politikas izstrāde un jānodrošina tās pienācīga īstenošana, tai nepieciešama arī telpa, lai paustu vīziju. Tādēļ Pasaules Apkalpošanas Centra arvien pieaugošā darba nebeidzamie ikdienas sīkumi tika uzticēti Izpildkomitejai. Šai administratīvajai komitejai tika piešķirta likumīga vara un tā ik mēnesi satiekas, lai koordinētu darbus, kurus vada Pasaules Apkalpošanas Centrs. Pilnvaroto padome, savukārt, turpina uzraudzīt Pasaules Apkalpošanas Centra vadību un garantē to, lai tā būtu efektīva.

Tādejādi astotais princips nodrošina „meža nepārtrauktību”, saglabājot pašus „kokus”.

Uz augšu

9. princips
Visos palīdzības līmeņos nepieciešama laba vadība.
Pasaules kalpošanas jomā Pilnvaroto padome uzņemas galveno vadību.

Al-Anon mums māca uzņemties atbildību par savu dzīvi. Mēs varam iemācīties vadīt paši sevi. Pat ja mēs nekad netiksim izraudzīti darbam komitejā vai birojā, vadībai nepieciešamās īpašības mums ir svarīgas.

Desmitais princips definē šīs īpašības, un tās ir: atbildības izjūta, tolerance, stabilitāte, elastīgums, saprātīgums un spēja redzēt perspektīvā. Šīs īpašības piemīt katram no mums un mēs tās varam attīstīt līdz pilnībai, praktizējot Al-Anon programmu. Kad tās jau ir kļuvušas par daļu no mūsu domām un rīcības, mēs spējam dzīvot mērķtiecīgu un apmierinošu dzīvi. Kad mēs tās piemērojam mūsu kalpošanā, tās rada gādīgu un pašaizliedzīgu gaisotni.

Ja mēs darbojamies atbildīgi, mēs iedvešam uzticību. Mūsu ģimene, draugi un kolēģi mūs ciena. Būt atbildīgam nozīmē būt motivētam, nepārlikt atbildību uz citu pleciem un rādīt tādu piemēru, kas citus iedvesmotu tam sekot.

Stabilitāte, vēl viena vadībai nepieciešamā īpašība, ir tā, kas mums liek plānot, uzmanīgi ieklausīties kritikā un prast to novērtēt. Ja mēs esam pietiekami motivēti un mums vienmēr ir vēlme rīkoties, kad vien mums to palūdz, mums nav iemesla uzvesties patvaļīgi vai ietiepīgi. Tomēr jāatceras, ka mums jābūt arī pietiekami elastīgiem un gataviem uz kompromisiem atbilstoši katrai atsevišķai situācijai.

Spēja iztēloties vīziju ir izšķiroša, lai spētu atšķirt vienkāršu fantazēšanu no rūpīgi pārdomātiem nākotnes plāniem. Tā mums ļauj pieņemt lēmumus, rēķinoties ar šo lēmumu tālejošajām sekām nākotnē.

Šo vadībai nepieciešamo īpašību izmantošana mūsu privātajā dzīvē mūs bagātina. Kalpošanas darbā, grupu pārstāvji un delegāti pielieto šīs īpašības, pildot Al-Anon grupu sirdsapziņas tiešo pārstāvju pienākumus.

Kad mēs no sava vidus izvēlamies šos pārstāvjus un dienesta darbiniekus, mums ir jāizvērtē, kādā mērā viņiem piemīt šīs vadībai nepieciešamās īpašības. Tā kā katrs kalpošanas darbinieks vienlaicīgi ir arī Pasaules kalpošanas dienesta darbinieks, un nevis uzvarētājs slavenību konkursā, personiskās ambīcijas un sevis cildināšana šeit ir liekas.

Desmitais princips pieprasa pastāvīgi veikt savu morālo inventarizāciju. Šādā veidā desmitais princips atgādina, ka mums nemitīgi ir jāpārskata sevī tās prasmes un īpašības, kas mūs padara par labiem kalpošanas vadītājiem, „it īpaši par Pilnvaroto padomes locekļiem”, lai īstenotu mūsu Sadraudzības galveno mērķi – sniegtu Al-Anon cerības vēsti tiem, kam tā visvairāk vajadzīga.

Uz augšu

10. princips
Dienestu atbildība ir sabalansēta, piesardzīgi nosakot to pilnvaras un, vēlams, izvairoties no Divvaldības.

Atbildība! Vai mēs to uzņemamies vairāk nekā nepieciešams vai absolūti no tās izvairāmies? Vara! Vai mēs pavēlam un dominējam vai pasīvi atkāpjamies? Al-Anon mums iemāca, kā atrast pareizo līdzsvaru starp atbildību un varu mūsu personiskajās dzīvēs, lai mēs darītu paši savu, nevis kāda cita darbu, lai mēs zinātu, kad piekāpties un kad iestāties par savām tiesībām. Desmitais princips apraksta, kā šādu līdzsvaru iespējams iegūt kalpošanā Sadraudzības ietvaros.

Attiecības ir harmoniskas, ja cilvēki precīzi apzinās, kāda ir viņu darbības sfēra un, cik lielā mērā tiek pieļauta rīcības brīvība personiskai iniciatīvai. Varu nav iespējams sadalīt divās vienlīdzīgās daļās, tādejādi ieviešot „divvaldību”. Ja valda sajukums definīcijās, ja divi cilvēki mēģina darīt vienu un to pašu darbu, ja nav savstarpējās komunikācijas vai, ja atbildīgā persona nevēlas deleģēt attiecīgās pilnvaras, tad rodas personību sadursmes un rezultātā nekas netiek izdarīts.

Al-Anon kalpošanas dienesta uzbūve balstās uz priekšnosacījumu, ka tiek ņemtas vērā katra indivīda intereses. Lai izvairītos no situācijas, kad cilvēki viens otram ir priekšnieki, katrs kalpošanas dienesta darbinieks tiek uztverts kā tāds, kuram var uzticēties un, kuram skaidri tiek definēti viņa pienākumi un piešķirtas visas nepieciešamās pilnvaras to izpildei.

Atbildībai un varai jābūt sabalansētām. Ja tās nav līdzsvarā, eksistē Lēmuma pieņemšanas tiesības, Apelācijas tiesības un Petīciju iesniegšanas tiesības (trešais un piektais princips), kas šo līdzsvaru regulē.

Ir jābūt pēdējai varas instancei un Sadraudzības ietvaros tās ir pašas Al-Anon grupas. Apstākļos, kad valda savstarpēja uzticēšanās un cieņa, grupas var deleģēt varu Konferencei, kura, savukārt, var piešķirt to Pilnvarotajiem, bet Pilnvarotie var uzticēt varu komitejām un Pasaules Kalpošanas Centra darbiniekiem.

Šis princips ir otrās tradīcijas pielietojums, kas par vienīgo Al-Anon autoritāti nosaka grupas sirdsapziņu un uzticamu kalpošanas darbinieku atzīst par deleģētu varu. Al-Anon ir Sadraudzība, kurā neviens nevalda pār otru.

Uz augšu

11. princips
Pasaules Apkalpošanas Centrs sastāv no pastāvīgām komitejām, vadītājiem un štata darbiniekiem.

Sasaistot labu garīgo praksi ar labu biznesu, vienpadsmitais princips demonstrē, kā Al-Anon principi būtu jāpielieto visās mūsu lietās. Tas parāda, kā strādā 12. solis. Tas nosaka Pasaules Apkalpošanas Centra struktūru un izklāsta principus, kas jāpielieto tā darbā.

Komiteju un Pasaules Apkalpošanas Centra štata darbinieki kopā ar Pilnvarotajiem dala atbildību par Al-Anon sadraudzības aizsardzību un par Al-Anon vēsts izplatīšanu visiem tiem, kuriem nepieciešama tā palīdzība. Eksistē 10 pastāvīgas komitejas, laikraksts THE FORUM un izpildkomitejas, kuras sastāv no pilnvarotiem darbiniekiem - gan apmaksātiem, gan brīvprātīgiem. Šīs komitejas ir ļoti svarīgas Al-Anon darbībā.

Tās nodarbojas ar politikas izstrādi, Alatīn darbības jautājumiem, arhīviem, budžetu, starptautisko koordinēšanu, organizatoriskiem jautājumiem, literatūru, kandidātu izvirzīšanu, publicitāti, laikraksta THE FORUM izdošanu un Pasaules Apkalpošanas Centra administrēšanu.

Lai visas šīs funkcijas varētu koordinēt un nodrošināt to savstarpēju sadarbību, tika ieviesti trīs apakšprincipi.

Pirmkārt, tika izskaidrotas tās īpašības, kas nepieciešamas labam vadītājam. Tās ietver sevī visus 12 soļus un noder kā „kontrolsaraksts” katram, atbilstoši viņa atbildības līmenim. Saskaņā ar to ir svarīgas sekojošas lietas: rīkoties, negūstot savu personisko labumu, izturēties taisnīgi un vienlīdzīgi pret visiem, konsultēties ar tiem, kurus skar jauni plāni, nebūt pārlieku enerģiskam vai gluži otrādi - pārāk vājam un nestabilam. Labs vadītājs vienmēr ir atvērts, lai uzklausītu citus, un vienmēr respektē konstruktīvu kritiku.

Otrais princips arī ir saistīts ar taisnīgumu. Tas norāda, ka, lai arī Sadraudzībā mēs palīdzam cits citam, tādejādi palīdzot paši sev, godīga finansiāla atlīdzība un atzinība tomēr ir ļoti būtiska efektīvā pakalpojumu sniegšanā.

Trešajā principā tiek iztirzāts tas, cik svarīga ir apmaksāto štata darbinieku pilnvērtīga dalība. Viņus jāuzskata par cienījamiem komandas locekļiem. Tas, ka šie darbinieki ir atkarīgi no savām algām, nekādā veidā neierobežo viņu brīvību paust savu viedokli.

Šis princips atspoguļo Al-Anon visā savā būtībā: katrs indivīds tiek cienīts, visiem ir kopīgs mērķis, visi savstarpēji sadarbojas un ir vienoti šī mērķa sasniegšanas procesā. Šie ir garīgi principi. Kad šos principus pielieto Al-Anon biznesa lietās un personiskajās attiecībās, mūsu dzīve un mūsu darbs kļūst arvien harmoniskāki.

Uz augšu

12. princips
Al-Anon Pasaules Dienesta garīgais pamats ir ietverts „Konferences Vispārējos rīkojumos” (hartas 12.pantā).

Mūsu personiskā garīgā atmoda notiek, izejot 12 soļus. Al-Anon dienesta mērķis arī ir pielietot garīgos principus. Garīgā prakse mums palīdz rast brīvību, lai dzīvotu ar drosmi un prieku.

Tā kā bagātība, prestižs un vara ir šķēršļi mūsu garīgai praksei, mūsu Sadraudzības dibinātāji ieviesa Divpadsmito principu, lai savā veidā šīs lietas neitralizētu. Šis princips definē piecas garīgā progresa garantijas, kas iesaka būt piesardzīgiem savstarpējās attiecībās, naudas lietās un visās citās mūsu aktivitātēs. Atrodot apdomīgu vidusceļu starp bailēm un pārgalvību, mēs varam sasniegt efektīvu harmoniju.

1. garantija sniedz specifiskus norādījumus apdomīgai finansu vadībai, kas iesaka neglabāt vairāk naudas kā nepieciešams funkcionēšanai, iekļaujot pietiekamu līdzekļu rezervi.

2. garantija aizsargā katru dalībnieku no absolūtas varas un uzsver Piedalīšanās tiesību nozīmi. Tā parāda, cik liels garīgais spēks izriet no vienkāršiem, nesavtīgiem un uzticamiem Al-Anon kalpotājiem, jo patiesais spēks slēpjas tādā vadībā, kas balstās uz paša rādīto piemēru. Ir vienmēr jāapzinās otrā tradīcija - mūsu grupas darbībā ir tikai viena autoritāte – mīlošs Dievs, kā Viņš var atklāties mūsu grupas sirdsapziņā. Neeksistē nekāda absolūta augstākā vara cilvēciskā veidolā, nevienam dalībniekam netiek piešķirta bezierunu vara pār otru.

Arī 3. un 4. garantija respektē brīvības garu mūsu Sadraudzībā. Pastāv cieņa pret atšķirīgiem viedokļiem un tiek ieteikts visus lēmumus pieņemt diskusiju un balsošanas ceļā, un, ja vien iespējams, vienprātīgi.

Sodīt kādu Al-Anon dalībnieku vai Al-Anon vārdā iesaistīties kādā publiskā strīdā ir pretēji Sadraudzības garīgajiem principiem. Kad mēs ļaujam izpausties mūsu dusmām vai aizvainojumam, mēs pakļaujam briesmām savu personisko drošību un Al-Anon efektivitāti. Ja parādās kādas problēmas, atbilde jāmeklē mūsu Tradīcijās.

5. garantija no jauna apstiprina to, cik augstu mēs vērtējam mūsu brīvību un no jauna nosaka mūsu Sadraudzības demokrātisko raksturu.

Demokrātiskā organizācijā vara pieder cilvēkiem. Al-Anon ietvaros vara pieder atsevišķiem dalībniekiem un grupām. Īstenojot to apdomīgā, atbildīgā un mīlošā veidā, Al-Anon sadraudzība var turpināt attīstīties un sniegt palīdzību un cerību miljoniem cilvēku, kam tā ir nepieciešama.

Runājot par Al-Anon sadraudzību, mēs arvien atgriežamies pie indivīda. Kā šie principi mūs ietekmē personiskā līmenī? Lai arī programma ir domāta katram atsevišķam indivīdam, mums tomēr ir nepieciešami citi cilvēki, kas veicinātu mūsu personisko izaugsmi. Tādejādi visa mūsu programma ir balstīta uz dalīšanos grupā. Kur gan mēs būtu bez grupas? Tikai pateicoties citu mīlestībai un atbalstam, meklējot atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, mēs rodam spēku virzīties tālāk. Mēs sākam apzināties tādu pamatprincipu nozīmi kā nepieciešamība piedalīties, savstarpējas cieņas gaisotne, kalpošanas dienesta pilnvaroto darbinieku loma un grupas sirdsapziņas iedvesmojošā daba.

Pateicoties savai personiskajai pieredzei grupā, mēs spējam apzināties katra atsevišķa grupas dalībnieka vērtību un saprotam, cik lielā mērā mēs varam paļauties uz citiem. Mēs dzirdam atsevišķa indivīda balsi vijamies cauri visai kalpošanas dienesta struktūrai. Katra atsevišķa dalībnieka balss ir skaidri saklausāma trīs veidos: kā atveseļošanās, vienotība un kā kalpošana.

Kad mēs iesaistāmies kalpošanas darbos, mēs to nedarām vienkārši tāpēc, lai paveiktu kādu labu darbu - mēs uzņemamies pozitīvu rīcību, kura nekavējoties ietekmē gan mūsu attīstību, gan labklājību, gan atveseļošanos. Principi sniedz mums svarīgākās vadlīnijas un dod izpratni par kalpošanas darbu, par kuru mēs saņemam atalgojumu tik īpašā veidā. Principi un to izzināšana katram dalībniekam, kurš vēlas izteikt savu pateicību kalpojot, paver arvien jaunas kalpošanas iespējas.

Uz augšu