Al-Anon 12 soļi

Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas iemieso principus, kas ved uz atveseļošanos un personisko izaugsmi, palīdzot mums katram atklāt un kļūt par tādu personu, par kādu mēs vēlamies būt. Pielietojot šos principus mūsu ikdienas dzīvē, mēs varam uzlabot mūsu izjūtas par mums pašiem un mūsu attieksmi pret mūsu dzīves situācijām. Al-Anon ir domāts mūsu pašu personiskajam atveseļošanās procesam no alkoholisma izraisītajiem efektiem.

  1. Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi pret alkoholu un ka mūsu dzīves bija kļuvušas nevadāmas.
  2. Pārliecinājāmies, ka tikai par mums stiprāks Spēks var atgriezt mums veselo saprātu.
  3. Nolēmām uzticēt mūsu gribu un mūsu dzīvi Dievam, kā mēs viņu sapratām.
  4. Veicām dziļu un bezbailīgu savu morālo inventarizāciju.
  5. Atzinām Dieva, sevis un vēl kāda cita cilvēka priekšā savu nodarījumu patieso dabu.
  6. Bijām pilnīgi gatavi, lai Dievs noņemtu visas šīs rakstura vainas.
  7. Pazemīgi lūdzām Viņu atbrīvot mūs no trūkumiem.
  8. Sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem bijām darījuši ļaunu un vēlējāmies atlīdzināt viņiem visiem.
  9. Atlīdzinājām šiem cilvēkiem, kur iespējams, izņemot gadījumus, kad tas varēja kaitēt viņiem vai citiem.
  10. Turpinājām pašanalīzi un, kad kļūdījāmies, to tūlīt atzinām.
  11. Centāmies ar lūgšanām un pārdomām pilnveidot mūsu apzināto saskarsmi ar Dievu, kā mēs viņu sapratām, lūdzot tikai uzzināt Viņa gribu par mums un spēku to izpildīt.
  12. Ieguvuši garīgo atmodu, ko deva šie soļi, mēs centāmies nest šo vēsti citiem un pielietot šos principus visur.

No brošūras "Alkoholisms - ģimenes slimība"

Divpadsmit soļi kā Al-Anon programmas pamats

Al-Anon programma ir balstīta uz Divpadsmit soļiem, kas pārņemti no Anonīmajiem Alkoholiķiem. Šajos soļos tika izmainīts tikai viens vārds: Divpadsmitajā solī atrodamo vārdu “alkoholiķi” Al-Anon aizvietoja ar “citi”.

Mēs apgūstam Divpadsmit soļus, lai palīdzētu ieraudzīt un atrisināt ar alkoholismu saistītās problēmas. Mēs mācāmies lietderīgus veidus, kā risināt šīs problēmas, lai pamazām iegūtu spēju tikt ar tām galā.

Plašākā nozīmē Divpadsmit soļi ir garīga filozofija, kas sevī atspoguļo pasaules reliģiju un filozofiju elementus.

Vienkārši sakot, Divpadsmit soļos ir apkopotas daudzas brīnišķīgas idejas, kuru apguve palīdzēs bagātināt mūsu raksturu un personību, dziļāk izprast mūsu attiecības ar citiem un uzturēt drošības sajūtu un dvēseles mieru, kas mums palīdzēs katru dienu nodzīvot daudz pilnvērtīgāk.

Pirmais solis

Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi pret alkoholu un ka mūsu dzīve bija kļuvusi nevadāma.

Atzīt, ka mēs nevaram kontrolēt sev tuva cilvēka dzīvi un rīcību, var būt grūti. Bet šis Pirmais solis ir būtisks, ja mēs vēlamies atrisināt savu problēmu. Ja mēs varam atzīt savu bezspēcību, tad pārstājam mēģināt piespiest dzērāju pārtraukt dzert, jo zinām, ka mēs to nespējam. Mēs pārstājam bārties, lūgties un žēloties, jo apzināmies, ka to darīt ir bezjēdzīgi. Mēs pievēršam uzmanību savas dzīves sakārtošanai, kas ir kļuvusi haotiska, pateicoties mūsu neauglīgajām un bezcerīgajām pūlēm “savest kārtībā” otra cilvēka dzīvi.

Atzīšana, ka mēs nespējam kontrolēt otru cilvēku, rada mūsos tādu atvieglojumu no uzkrātās spriedzes, ka mūsu jaunā attieksme var ļaut alkoholiķim apzināties vajadzību pēc palīdzības.

Uz augšu

Otrais solis

Sākām ticēt, ka tikai par mums stiprāks Spēks var atgriezt mums veselo saprātu.

Ņemiet vērā šī soļa milzīgo nozīmi. Mēs atzīstam, ka situācija, kuru mēs esam mēģinājuši kontrolēt un vadīt, ir padarījusi neskaidru mūsu domāšanu. Nonākuši šādā izmisuma stāvoklī, mēs sākam ticēt, ka mēs varam un mums ir jāatrod garīga palīdzība no kāda Spēka, kas ir varenāks par mums. Daudziem šis Spēks ir pazīstams kā Dievs, bet katrs no mums ir brīvs lietot savus priekšstatus par šo Spēku.

Tieši ar šī Spēka palīdzību mēs atgūstam skaidru spriestspēju un tagad varam stāties pretī tam postam, ko mūsu dzīvē ir izraisījis alkoholisms.

Uz augšu

Trešais solis

Nolēmām uzticēt savu gribu un dzīvi Dievam, kā mēs viņu sapratām.

Ievērojiet, cik loģiski viens solis aizved pie nākamā. Mēs atzinām, ka mums nav varas pār alkoholu un ka mēs ar pašu spēkiem nespējam atrisināt savas problēmas. Mēs sākām ticēt, ka mums ir pieejama palīdzība. Un tagad ar Trešo soli mēs savas problēmas uzticam Dievam, kā mēs viņu saprotam. Viņa gādībai mēs nododam ne tikai savas problēmas, bet arī visu savu dzīvi. Pieņemdami šo lēmumu, mēs to darām ar pazemīgu attieksmi, jo bez tās mēs nebūsim gatavi sekot Viņa vadībai. Ir grūti piespiest sevi apzināties, ka mēs nespējam tikt galā ar savu dzīvi bez vadības, bet tieši tā ir garīgās izaugsmes būtība.

Uz augšu

Ceturtais solis

Veicām dziļu un bezbailīgu sevis morālo inventarizāciju.

Tagad, kad esam mēģinājuši mācīties pakļauties Augstākam Spēkam, mums pašiem ir jārīkojas un jādara kāds darbs. Mums ir jāpēta pašiem sevi, lai atklātu, kas mēs īstenībā esam – mūsu labās īpašības, kā arī trūkumus.

Ieraudzīt savus trūkumus nav viegli; mums visiem ir vēlēšanās sevi attaisnot, meklējot iemeslus savai attieksmei un rīcībai. Bet šai inventarizācijai ir jābūt godīgai. Vai mēs visās grūtībās un problēmās esam vainojuši alkoholiķi? Vai mēs jūtam nožēlu par saviem darbiem, vai arī jūtamies aizvainoti par to, ko dzīve mums ir nodarījusi, un pārliecināti, ka paši nekad neesam bijuši vainīgi? Vai mēs neesam neiecietīgi, izmisuši, rūgtuma un aizdomu pilni? Lai arī kādas negatīvās īpašības mēs atklātu šajā bezbailīgajā morālajā inventarizācijā, mēs mēģināsim tās izskaust.

Mums ir jābūt vienlīdz godīgiem, izvērtējot savas labās īpašības. Tas ir pamats, uz kura mēs balstīsimies!

Uz augšu

Piektais solis

Atzinām Dievam, sevis un vēl kāda cita cilvēka priekšā savu nodarījumu īsto dabu.

Ja paši savās acīs esam atzinuši trūkumus, kurus spējam ieraudzīt, tad piedzīvosim lielu mierinājumu, atzīstot tos Dieva priekšā un lūdzot viņa palīdzību šo trūkumu novēršanā. Atvieglojumu mums sniegs arī iespēja šos trūkumus pārrunāt ar saprotošu draugu, ārstu, mācītāju vai ar atsevišķiem savas Al-Anon grupas locekļiem.

Daloties savās problēmās, mūsu nestais smagums kļūst vieglāks, un mēs iemācāmies palūkoties uz sevi un ieraudzīt, kādi mēs īstenībā esam. Šajā brīdī mūsu domāšana kļūst skaidrāka. Mēs piedzīvojam sapratni no cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas problēmas; mēs viņiem uzticamies, jo zinām, ka viņi glabās mūsu noslēpumus. Mums rodas piederības sajūta; mēs vairs neesam vieni.

Uz augšu

Sestais solis

Bijām pilnīgi gatavi, lai Dievs noņemtu visas šīs rakstura vainas.

Šis process būtībā ir piektā soļa turpinājums. Lai īstenotu programmu, kas novērstu trūkumus, kuri mums rada tik daudz grūtības, mums ir nepieciešams garīgs atbalsts, un īstais veids, kā to iegūt, ir vērsties pie Dieva pēc palīdzības.

Sestā soļa atslēgas vārdi ir frāze: “Bijām pilnīgi gatavi.”

Ņemiet vērā, ka šajā solī ir norādīts uz “visiem” rakstura trūkumiem. Daži trūkumi var būt tik dziļi iesakņojušies, ka mēs tos pat neatzīstam par trūkumiem, bet tādiem trūkumiem kā sevis žēlošana mēs varbūt esam tik ļoti pieķērušies, ka nemaz nevaram iedomāties, kā bez tiem varēsim iztikt.

Uz augšu

Septītais solis

Pazemīgi lūdzām Viņu atbrīvot mūs no trūkumiem.

Atkal mēs vēršamies pie Augstākā Spēka, nododot tam savus trūkumus, no kuriem tik dedzīgi vēlamies atbrīvoties. Mēs lūdzam, lai Dievs mūs vada ne tikai vienreiz, bet arvien no jauna katru dienu, atgādinot sev par milzīgo uzdevumu, kas stāv mūsu priekšā. Atslēgas vārds šeit ir – “pazemīgi”. To sakot, mēs atzīstam, ka mums ir nepieciešams kāds Spēks, kas ir varenāks par mums. Pazemība mums palīdzēs ieraudzīt sevi īstajā gaismā un turēt mūsu prātu atvērtu patiesībai.

Uz augšu

Astotais solis

Sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem bijām darījuši ļaunu, un vēlējāmies atlīdzināt viņiem visiem.

Mēs varam ļoti nodarīt pāri citiem cilvēkiem, ja ļaujam, lai mūsu dzīvi pilnībā pārņem alkoholisma problēma. Tas ne tikai deformē mūsu attieksmi un izturēšanos pret dzērāju, bet arī pret citiem ģimenes locekļiem un draugiem. Mēs viņiem varam nodarīt ļaunu ar savu rīcību, ar nevērību, kā arī nepamanot viņu vajadzības.

Ja apzināti vai neapzināti mums ir šī vainas nasta, tad tā ir jānoņem, mēģinot atdarīt viņiem ar labu. Tikai tad mēs varēsim dzīvot ar mierīgu prātu un daudz saprātīgāk domāt un darboties.

Tā var būt sirsnīga atvainošanās par pāridarījumu vai nevērību. Tā var būt draudzīga un dāsna palīdzība, kas atlīdzinātu netaisnību vai nolaidību. Vēlēšanās atdarīt ar labu bieži rada iespēju to darīt dabiski un ar to nemulsināt otru cilvēku, kā arī tā vada mūs pretī garīgai izaugsmei.

Uz augšu

Devītais solis

Atlīdzinājām šiem cilvēkiem, kur vien iespējams, izņemot gadījumus, kad tas varēja kaitēt viņiem vai citiem.

Ir rūpīgi jāizpēta apstākļi, lai noskaidrotu, vai šos labos darbus var izdarīt, reizē nenodarot ļaunumu. Tas ir atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem, no situācijas, kā arī no tā, kādas izmaiņas ir notikušas ilgstošā laika posmā. Šeit varētu palīdzēt apspriešanās ar kādu uzticamu cilvēku.

Devītā soļa nozīme ir atlīdzināt cilvēkiem par nodarīto, ja vien tā ir pareizi un tas ir iespējams pēc tam, kad ir ņemti vērā visi faktori. Tomēr mums jābūt godīgiem un nav jāattaisnojas ar kādiem ārējiem faktoriem, lai nelabotu nodarīto. Kad vien iespējams, tas ir jādara.

Uz augšu

Desmitais solis

Turpinājām pašanalīzi un, kad kļūdījāmies, to tūlīt atzinām.

Izpildot iepriekšējo deviņu soļu norādījumus, mēs pamanām savus panākumus, bet mums katru dienu arvien ir jāturpina sevi analizēt un izvērtēt. Iespējams, mēs tagad esam sasnieguši tādu savas attīstības stadiju, ka spējam sevī nekavējoties atpazīt nelaipnu vai pārsteidzīgu rīcību un tūdaļ to labot.

Ņemot vērā, ka mums interesē attiecības ar alkoholiķi un mūsu reakcija uz dzeršanas izraisītajām problēmām, mums ir īpaši jāuzmanās, lai mēs neatgrieztos pie saviem vecajiem paradumiem šķendēties, žēloties, izrīkot, būt paštaisniem vai arī pie citas mums raksturīgās uzvedības. Tas, ko mēs darām vai sakām attiecībā uz alkoholiķi, var viņu ietekmēt uz labu, vai arī nodarīt ļaunumu.

Uz augšu

Vienpadsmitais solis

Centāmies ar lūgšanām un pārdomām pilnveidot savu apzināto saskarsmi ar Dievu, kā mēs viņu sapratām, lūdzot tikai uzzināt Viņa gribu par mums un spēku to izpildīt.

Mēs pūlamies sasniegt garīgo atmodu, kurā mēs nepārprotami apzināmies Augstāko Spēku. Arvien skaidrāk saprotot savas problēmas, katra diena mums sniedz jaunu ticību un drosmi. Pārdomājot šo jauno dzīves veidu, mēs apzināmies, ka mēs tiekam vadīti caur katrām nākamajām veiksmīgajām divdesmit četrām stundām. Sajūtot Viņa vadošo spēku, mēs aizvien skaidrāk apzināmies Dievu.

Katru rītu mēs lūdzam Dievam (kā mēs Viņu saprotam) mūs vadīt un dot mums spēku un drosmi īstenot Viņa gribu; katras dienas beigās mēs pateicamies par Viņa palīdzību.

Uz augšu

Divpadsmitais solis

Ieguvuši garīgo atmodu, ko deva šie soļi, mēs centāmies nest šo vēsti citiem un pielietot šos principus visur.

Šī ir pati kulminācija, visu soļu kopsavilkums. Ar to mēs atzīstam, ka esam sasnieguši dziļu pārliecību par Dievu un par mūsu attiecībām ar Viņu. Mēs esam gatavi turpināt šo darbu, sniedzot mūsu atrasto gaismu citiem.

Soļi iedarbojas uz tiem, kuriem tie ir nepieciešami un kuri to vēlas. Tie var palīdzēt mums atrast atbildes uz visām mūsu problēmām. Jo vairāk mēs šajā programmā ieguldīsim, jo vairāk varēsim saņemt. Meklēto prāta un gara mieru mēs sasniegsim tikai tad, ja praktizēsim šos principus visās dzīves jomās un nesavtīgi dosim tālāk to, ko esam saņēmuši.

Uz augšu